Svinīgā līnija ‘’Skolai-95”

Skola ir tāda interesanta vieta,-kad agrās jaunības gadi, gribas to ātrāk pabeigt, lai nedzirdētu zvanu un nepildītu mājasdarbus… Tik ļoti tiek gaidīts izlaiduma vakars! Bet- skola tā īsti nekad nepalaiž vaļā. Ne jau mācīties vien mēs te nākuši. Te tik daudz mūsu dzīvē notiek pirmo reizi, te paliek noslēpumi draudzeņu vidū, puišu plānotie un neplānotie riskantie pasākumi, izaicinājumi, uzslavas un kāds sarūgtinājums arī… Tā ir tāda enerģija, kas sauc atpakaļ, jo ”no Tevis , tāpat kā no bērnības savas, mēs nevaram aiziet nekad” (O.Vācietis).

Mūsu skola vieno paaudzes. Sastādot absolventu sarakstus, dažādos gadu desmitos atkārtojas vieni un tie paši uzvārdi. Šī saikne veido mūsu īpašo skolas stāstu. Jautājot kādai absolventei tēva klases izlaiduma foto, viņa atbildēja, ka neesot, bet atsūtīšot vectēva, kurš Staļģenes skolu pabeidza 1946.gadā! Bija absolventi, kuri sūtīja savu vecvecāku rūpīgi glabāto liecību, atzinības rakstu foto, atmiņās ar lielu cieņu  stāstīja par saviem skolotājiem, atcerējās, kā braukuši ar kuģīti uz Jelgavu, ar laivu katru rītu cēlušies pāri Lielupei, strādājuši kolhoza laukos un skaldījuši malku skolas krāsnīm.

Mūsu skola iet laikam līdzi. Ne tikai tādēļ ,ka mainījušies nosaukumi-sešklasīgā, septiņgadīgā, astoņgadīgā, deviņgadīgā. Vairāk  tādēļ, ka katrs no 11 direktoriem kopā ar skolotājiem ir domājuši, kā un ko darīt labāk, vairāk, lai skolu beigtu gudri, sportiski, konkurētspējīgi jaunieši.

Būsim lepni par savu skolu! Lai mums visiem gandarījums šajā svētku gadā un arī turpmāk par savu paveikto!

Silvija Saleniece,

vēstures un sociālo zinību skolotāja